7. Sekhiyakaṇḍaṃ

1. Parimaṇḍalavaggo

Ime kho panāyasmanto sekhiyā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

576. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā nivāsenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā puratopi pacchatopi olambentā nivāsessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā nivāsessantī’’ti! Atha kho te bhikkhū chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, puratopi pacchatopi olambentā nivāsethā’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, puratopi pacchatopi olambentā nivāsessatha! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

‘‘Parimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Parimaṇḍalaṃ nivāsetabbaṃ nābhimaṇḍalaṃ jāṇumaṇḍalaṃ paṭicchādentena. Yo anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

577. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū puratopi pacchatopi olambentā pārupanti…pe….

‘‘Parimaṇḍalaṃ pārupissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ ubho kaṇṇe samaṃ katvā. Yo anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento pārupati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

578. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyaṃ vivaritvā antaraghare gacchanti…pe….

‘‘Suppaṭicchanno antaragharegamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Suppaṭicchannena antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

579. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyaṃ vivaritvā antaraghare nisīdanti…pe….

‘‘Suppaṭicchanno antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Suppaṭicchannena antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca kāyaṃ vivaritvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

580. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthampi pādampi kīḷāpentā antaraghare gacchanti…pe….

‘‘Susaṃvuto antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Susaṃvutena antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpento antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, ummattakassa, ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.



学处篇
整齐品
尊者们，这些是应当学习的法。
那时，佛世尊住在舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇树给孤独园。当时，六群比丘前后垂下下衣而穿着。人们埋怨、批评、传播说："为什么沙门释子们会前后垂下下衣而穿着呢，就像在家享受欲乐的人一样。"比丘们听到了那些人埋怨、批评、传播的话。那些少欲的比丘们...埋怨、批评、传播说："为什么六群比丘会前后垂下下衣而穿着呢！"于是那些比丘以种种方式呵责六群比丘后，将此事告知世尊。然后世尊以此因缘、以此场合召集比丘僧团，询问六群比丘："比丘们，据说你们前后垂下下衣而穿着，是真的吗？""是真的，世尊。"佛世尊呵责道...："为什么你们这些愚人会前后垂下下衣而穿着呢！这不能令不信者生信...比丘们，你们应当如此诵出这条学处：
'我要整齐地穿下衣'，应当学习。"
应当整齐地穿下衣，遮盖脐轮和膝轮。若出于轻慢而前后垂下穿着下衣，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第一学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘前后垂下上衣而穿着...
"'我要整齐地披上衣'，应当学习。"
应当整齐地披上衣，使两肩平齐。若出于轻慢而前后垂下披着上衣，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第二学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘露出身体在俗家中行走...
"'我要善加遮蔽地在俗家中行走'，应当学习。"
应当善加遮蔽地在俗家中行走。若出于轻慢而露出身体在俗家中行走，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第三学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘露出身体在俗家中坐着...
"'我要善加遮蔽地在俗家中坐'，应当学习。"
应当善加遮蔽地在俗家中坐。若出于轻慢而露出身体在俗家中坐，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第四学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘摇晃手脚在俗家中行走...
"'我要善护威仪地在俗家中行走'，应当学习。"
应当善护威仪地在俗家中行走。若出于轻慢而摇晃手或脚在俗家中行走，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、发狂的、最初的犯错者。
第五学处终。

581. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthampi pādampi kīḷāpentā antaraghare nisīdanti…pe….

‘‘Susaṃvuto antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Susaṃvutena antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthaṃ vā pādaṃ vā kīḷāpento antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

582. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ olokentā antaraghare gacchanti…pe….

‘‘Okkhittacakkhu antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṃ yugamattaṃ pekkhantena. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

583. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ olokentā antaraghare nisīdanti…pe….

‘‘Okkhittacakkhuantaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Okkhittacakkhunā antaraghare nisīditabbaṃ yugamattaṃ pekkhantena. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

584. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ukkhittakāya antaraghare gacchanti…pe….

‘‘Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na ukkhittakāya antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ekato vā ubhato vā ukkhipitvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

585. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ukkhittakāya antaraghare nisīdanti…pe….

‘‘Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na ukkhittakāya antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ekato vā ubhato vā ukkhipitvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Parimaṇḍalavaggo paṭhamo.

2. Ujjagghikavaggo

586. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṃ hasantā antaraghare gacchanti…pe….

‘‘Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca mahāhasitaṃ hasanto antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, hasanīyasmiṃ vatthusmiṃ mihitamattaṃ karoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

587. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mahāhasitaṃ hasantā antaraghare nisīdanti…pe….

‘‘Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na ujjagghikāya antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca mahāhasitaṃ hasanto antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, hasanīyasmiṃ vatthusmiṃ mihitamattaṃ karoti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.



那时，佛世尊住在舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇树给孤独园。当时，六群比丘摇晃手脚在俗家中坐着...
"'我要善护威仪地在俗家中坐'，应当学习。"
应当善护威仪地在俗家中坐。若出于轻慢而摇晃手或脚在俗家中坐，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、发狂的、最初的犯错者。
第六学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘东张西望地在俗家中行走...
"'我要垂目而视地在俗家中行走'，应当学习。"
应当垂目而视地在俗家中行走，目光只看前方一犁长的距离。若出于轻慢而东张西望地在俗家中行走，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第七学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘东张西望地在俗家中坐着...
"'我要垂目而视地在俗家中坐'，应当学习。"
应当垂目而视地在俗家中坐，目光只看前方一犁长的距离。若出于轻慢而东张西望地在俗家中坐，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第八学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘提起衣服在俗家中行走...
"'我不要提起衣服在俗家中行走'，应当学习。"
不应提起衣服在俗家中行走。若出于轻慢而提起一边或两边衣服在俗家中行走，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第九学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘提起衣服在俗家中坐着...
"'我不要提起衣服在俗家中坐'，应当学习。"
不应提起衣服在俗家中坐。若出于轻慢而提起一边或两边衣服在俗家中坐，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第十学处终。
整齐品第一。
大笑品
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘大声笑着在俗家中行走...
"'我不要大笑着在俗家中行走'，应当学习。"
不应大笑着在俗家中行走。若出于轻慢而大声笑着在俗家中行走，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、对可笑的事物只是微笑、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第一学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘大声笑着在俗家中坐着...
"'我不要大笑着在俗家中坐'，应当学习。"
不应大笑着在俗家中坐。若出于轻慢而大声笑着在俗家中坐，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、对可笑的事物只是微笑、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第二学处终。

588. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontā antaraghare gacchanti…pe….

‘‘Appasaddo antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Appasaddena antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karonto antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

589. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karontā antaraghare nisīdanti…pe….

‘‘Appasaddo antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Appasaddena antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ karonto antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

590. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyappacālakaṃ antaraghare gacchanti kāyaṃ olambentā…pe….

‘‘Na kāyappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na kāyappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Kāyaṃ paggahetvā gantabbaṃ . Yo anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare gacchati kāyaṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

591. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdanti, kāyaṃ olambentā…pe….

‘‘Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīditabbaṃ. Kāyaṃ paggahetvā nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdati kāyaṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

592. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bāhuppacālakaṃ antaraghare gacchanti bāhuṃ olambentā…pe….

‘‘Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Bāhuṃ paggahetvā gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare gacchati bāhuṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

593. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdanti bāhuṃ olambentā…pe….

‘‘Na bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīditabbaṃ. Bāhuṃ paggahetvā nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdati bāhuṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

594. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍakassa ārāme . Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīsappacālakaṃ antaraghare gacchanti sīsaṃ olambentā…pe….

‘‘Na sīsappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na sīsappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Sīsaṃ paggahetvā gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare gacchati sīsaṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.



那时，佛世尊住在舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇树给孤独园。当时，六群比丘高声大叫着在俗家中行走...
"'我要轻声地在俗家中行走'，应当学习。"
应当轻声地在俗家中行走。若出于轻慢而高声大叫着在俗家中行走，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第三学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘高声大叫着在俗家中坐着...
"'我要轻声地在俗家中坐'，应当学习。"
应当轻声地在俗家中坐。若出于轻慢而高声大叫着在俗家中坐，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第四学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘摇晃身体在俗家中行走，身体前倾...
"'我不要摇晃身体在俗家中行走'，应当学习。"
不应摇晃身体在俗家中行走。应当挺直身体行走。若出于轻慢而摇晃身体在俗家中行走，身体前倾，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第五学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘摇晃身体在俗家中坐着，身体前倾...
"'我不要摇晃身体在俗家中坐'，应当学习。"
不应摇晃身体在俗家中坐。应当挺直身体坐。若出于轻慢而摇晃身体在俗家中坐，身体前倾，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第六学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘摇晃手臂在俗家中行走，手臂下垂...
"'我不要摇晃手臂在俗家中行走'，应当学习。"
不应摇晃手臂在俗家中行走。应当举起手臂行走。若出于轻慢而摇晃手臂在俗家中行走，手臂下垂，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第七学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘摇晃手臂在俗家中坐着，手臂下垂...
"'我不要摇晃手臂在俗家中坐'，应当学习。"
不应摇晃手臂在俗家中坐。应当举起手臂坐。若出于轻慢而摇晃手臂在俗家中坐，手臂下垂，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第八学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘摇晃头部在俗家中行走，头部下垂...
"'我不要摇晃头部在俗家中行走'，应当学习。"
不应摇晃头部在俗家中行走。应当抬起头部行走。若出于轻慢而摇晃头部在俗家中行走，头部下垂，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第九学处终。

595. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdanti sīsaṃ olambentā…pe….

‘‘Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīditabbaṃ. Sīsaṃ paggahetvā nisīditabbaṃ . Yo anādariyaṃ paṭicca sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdati sīsaṃ olambento, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Ujjagghikavaggo dutiyo.

3. Khambhakatavaggo

596. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū khambhakatā antaraghare gacchanti…pe….

‘‘Na khambhakato antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na khambhakatena antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ekato vā ubhato vā khambhaṃ katvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

597. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū khambhakatā antaraghare nisīdanti…pe….

‘‘Na khambhakato antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na khambhakatena antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ekato vā ubhato vā khambhaṃ katvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

598. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṃ pārupitvā antaraghare gacchanti…pe….

‘‘Na oguṇṭhito antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sasīsaṃ pārupitvā antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

599. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sasīsaṃ pārupitvā antaraghare nisīdanti…pe….

‘‘Na oguṇṭhito antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na oguṇṭhitena antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sasīsaṃ pārupitvā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

600. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ukkuṭikāya antaraghare gacchanti…pe….

‘‘Naukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ukkuṭikāya antaraghare gacchati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

601. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pallatthikāya [pallattikāya (ka.)] antaraghare nisīdanti…pe….

‘‘Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na pallatthikāya antaraghare nisīditabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā antaraghare nisīdati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, vāsūpagatassa, āpadāsu,

Ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.



那时，佛世尊住在舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇树给孤独园。当时，六群比丘摇晃头部在俗家中坐着，头部下垂...
"'我不要摇晃头部在俗家中坐'，应当学习。"
不应摇晃头部在俗家中坐。应当抬起头部坐。若出于轻慢而摇晃头部在俗家中坐，头部下垂，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第十学处终。
大笑品第二。
叉腰品
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘叉着腰在俗家中行走...
"'我不要叉着腰在俗家中行走'，应当学习。"
不应叉着腰在俗家中行走。若出于轻慢而单手或双手叉腰在俗家中行走，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第一学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘叉着腰在俗家中坐着...
"'我不要叉着腰在俗家中坐'，应当学习。"
不应叉着腰在俗家中坐。若出于轻慢而单手或双手叉腰在俗家中坐，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第二学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘包着头在俗家中行走...
"'我不要包着头在俗家中行走'，应当学习。"
不应包着头在俗家中行走。若出于轻慢而包着头在俗家中行走，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第三学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘包着头在俗家中坐着...
"'我不要包着头在俗家中坐'，应当学习。"
不应包着头在俗家中坐。若出于轻慢而包着头在俗家中坐，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第四学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘蹲着在俗家中行走...
"'我不要蹲着在俗家中行走'，应当学习。"
不应蹲着在俗家中行走。若出于轻慢而蹲着在俗家中行走，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第五学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘抱膝而坐在俗家中...
"'我不要抱膝而坐在俗家中'，应当学习。"
不应抱膝而坐在俗家中。若出于轻慢而用手抱膝或用衣抱膝而坐在俗家中，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、已入住的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第六学处终。

602. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanti chaḍḍetukāmā viya…pe….

‘‘Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Sakkaccaṃ piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti chaḍḍetukāmo viya, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

603. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ olokentā piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanti, ākirantepi atikkantepi [atikkamantepi (sī.)] na jānanti…pe….

‘‘Pattasaññī piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Pattasaññinā piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

604. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhantā sūpaññeva bahuṃ paṭiggaṇhanti…pe….

‘‘Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Sūpo nāma dve sūpā – muggasūpo, māsasūpo. Hatthahāriyo samasūpako piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, rasarase, ñātakānaṃ pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

605. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhanti…pe….

‘‘Samatittikaṃ[samatitthikaṃ (ka.)]piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Samatittiko [samatitthikaṃ (ka.)] piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Khambhakatavaggo tatiyo.

4. Sakkaccavaggo

606. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjanti abhuñjitukāmā viya…pe….

‘‘Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Sakkaccaṃ piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca asakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakassa,

Ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

607. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ olokentā piṇḍapātaṃ bhuñjanti, ākirantepi atikkantepi na jānanti…pe… .

‘‘Pattasaññīpiṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Pattasaññinā piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento piṇḍapātaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

608. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ omasitvā [omadditvā (ka.)] piṇḍapātaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Sapadānaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Sapadānaṃ piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ omasitvā [omadditvā (ka.)] piṇḍapātaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, aññesaṃ dento omasati, aññassa bhājane ākiranto omasati, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.



那时，佛世尊住在舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇树给孤独园。当时，六群比丘不恭敬地接受钵食，好像想要丢弃一样...
"'我要恭敬地接受钵食'，应当学习。"
应当恭敬地接受钵食。若出于轻慢而不恭敬地接受钵食，好像想要丢弃一样，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第七学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘东张西望地接受钵食，不知道是否溢出或经过...
"'我要注意钵而接受钵食'，应当学习。"
应当注意钵而接受钵食。若出于轻慢而东张西望地接受钵食，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第八学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘接受钵食时只接受很多汤...
"'我要接受汤菜适量的钵食'，应当学习。"
汤有两种：绿豆汤和豆汤。应当接受汤菜适量的钵食，以手可取的量为准。若出于轻慢而只接受很多汤，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、对味道有特殊需求的、亲戚施主所供养的、为他人而接受的、用自己的财物获得的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第九学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘接受堆得高高的钵食...
"'我要接受与钵口齐平的钵食'，应当学习。"
应当接受与钵口齐平的钵食。若出于轻慢而接受堆得高高的钵食，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第十学处终。
叉腰品第三。
恭敬品
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘不恭敬地吃钵食，好像不想吃一样...
"'我要恭敬地吃钵食'，应当学习。"
应当恭敬地吃钵食。若出于轻慢而不恭敬地吃钵食，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第一学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘东张西望地吃钵食，不知道是否溢出或经过...
"'我要注意钵而吃钵食'，应当学习。"
应当注意钵而吃钵食。若出于轻慢而东张西望地吃钵食，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第二学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘到处摸索着吃钵食...
"'我要按次第吃钵食'，应当学习。"
应当按次第吃钵食。若出于轻慢而到处摸索着吃钵食，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、给予他人时摸索、倒入他人容器时摸索、对于额外的食物、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第三学处终。

609. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme . Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū piṇḍapātaṃ bhuñjantā sūpaññeva bahuṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Sūpo nāma dve sūpā – muggasūpo, māsasūpo hatthahāriyo. Samasūpako piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca sūpaññeva bahuṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, rasarase , ñātakānaṃ pavāritānaṃ, attano dhanena, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

610. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Na thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na thūpakato omadditvā piṇḍapāto bhuñjitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjati āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, parittake sese ekato saṃkaḍḍhitvā omadditvā bhuñjati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

611. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sūpampi byañjanampi odanena paṭicchādenti bhiyyokamyataṃ upādāya…pe….

‘‘Nasūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṃ upādāyāti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādetabbaṃ bhiyyokamyataṃ upādāya. Yo anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādeti bhiyyokamyataṃ upādāya, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, sāmikā paṭicchādetvā denti, na bhiyyokamyataṃ upādāya, āpadāsu, ummattakassa , ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

612. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjissanti! Kassa sampannaṃ na manāpaṃ ! Kassa sāduṃ na ruccatī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjissantī’’ti…pe… saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjathāti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjissatha! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

‘‘Na sūpaṃ vā odanaṃ vā attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.



那时，佛世尊住在舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇树给孤独园。当时，六群比丘吃钵食时只吃很多汤...
"'我要吃汤菜适量的钵食'，应当学习。"
汤有两种：绿豆汤和豆汤，以手可取的量为准。应当吃汤菜适量的钵食。若出于轻慢而只吃很多汤，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、对味道有特殊需求的、亲戚施主所供养的、用自己的财物获得的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第四学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘从食物堆顶部压下来吃钵食...
"'我不要从食物堆顶部压下来吃钵食'，应当学习。"
不应从食物堆顶部压下来吃钵食。若出于轻慢而从食物堆顶部压下来吃钵食，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、剩余少量时将食物集中在一起压下来吃、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第五学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘用饭盖住汤和菜，为了得到更多...
"'我不要为了得到更多而用饭盖住汤或菜'，应当学习。"
不应为了得到更多而用饭盖住汤或菜。若出于轻慢而为了得到更多用饭盖住汤或菜，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、施主盖住后给予的、不是为了得到更多、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第六学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘为自己要求汤和饭后吃。人们埋怨、批评、传播说："为什么沙门释子们会为自己要求汤和饭后吃呢！谁不喜欢美味的食物？谁不喜欢可口的食物？"比丘们听到了那些人埋怨、批评、传播的话。那些少欲的比丘们...埋怨、批评、传播说："为什么六群比丘会为自己要求汤和饭后吃呢！"...（他们）是否真的，比丘们，你们为自己要求汤和饭后吃？"是的，世尊。"佛世尊呵责道...："为什么你们这些愚人会为自己要求汤和饭后吃呢！这不能令不信者生信...比丘们，你们应当如此诵出这条学处：
'我不要为自己要求汤或饭后吃'，应当学习。"
如此这条学处被世尊为比丘们制定。

613. Tena kho pana samayena bhikkhū gilānā honti. Gilānapucchakā bhikkhū gilāne bhikkhū etadavocuṃ – ‘‘kaccāvuso, khamanīyaṃ, kacci yāpanīya’’nti? ‘‘Pubbe mayaṃ, āvuso, sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjāma, tena no phāsu hoti. Idāni pana – ‘‘bhagavatā paṭikkhitta’’nti kukkuccāyantā na viññāpema, tena no na phāsu hotī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā sūpampi odanampi attano atthāya viññāpetvā bhuñjituṃ. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

‘‘Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilānena attano atthāya viññāpetvā bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, ñātakānaṃ pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

614. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokenti…pe….

‘‘Na ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na ujjhānasaññinā paresaṃ patto oloketabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ oloketi, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, ‘‘dassāmī’’ti vā ‘‘dāpessāmī’’ti vā oloketi, na ujjhānasaññissa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

615. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mahantaṃ kabaḷaṃ karonti…pe….

‘‘Nātimahantaṃ kabaḷaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Nātimahanto kabaḷo kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca mahantaṃ kabaḷaṃ karoti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

616. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dīghaṃ ālopaṃ karonti…pe….

‘‘Parimaṇḍalaṃ ālopaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Parimaṇḍalo ālopo kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca dīghaṃ ālopaṃ karoti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Sakkaccavaggo catuttho.

5. Kabaḷavaggo

617. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivaranti…pe….

‘‘Naanāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivaritabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

618. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhuñjamānā sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipanti…pe….

‘‘Na bhuñjamāno sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipissāmīti sikkhākaraṇīyā’’ti.

Na bhuñjamānena sabbo hattho mukhe pakkhipitabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca bhuñjamāno sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.



那时，有些比丘生病了。照顾病人的比丘们问生病的比丘们："朋友们，你们还好吗？能够维持生活吗？"（病比丘回答）："朋友们，我们以前为自己要求汤和饭后吃，那样我们感觉舒服。但现在因为世尊禁止了，我们怀着顾虑而不敢要求，因此我们感到不舒服。"他们将此事告知世尊...（世尊说：）"比丘们，我允许生病的比丘为自己要求汤和饭后吃。比丘们，你们应当如此诵出这条学处：
'我不要在不生病时为自己要求汤或饭后吃'，应当学习。"
不生病时不应为自己要求汤或饭后吃。若出于轻慢而在不生病时为自己要求汤或饭后吃，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、亲戚施主所供养的、为他人而要求的、用自己的财物获得的、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第七学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘带着挑剔的心观察他人的钵...
"'我不要带着挑剔的心观察他人的钵'，应当学习。"
不应带着挑剔的心观察他人的钵。若出于轻慢而带着挑剔的心观察他人的钵，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、想"我要给"或"我要让人给"而观察、不带挑剔的心、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第八学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘做很大的饭团...
"'我要做适量大小的饭团'，应当学习。"
应当做适量大小的饭团。若出于轻慢而做很大的饭团，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、对于硬食、水果、额外的食物、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第九学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘做长形的饭团...
"'我要做圆形的饭团'，应当学习。"
应当做圆形的饭团。若出于轻慢而做长形的饭团，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、对于硬食、水果、额外的食物、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第十学处终。
恭敬品第四。
饭团品
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘在饭团未送到嘴边时就张开口...
"'我不要在饭团未送到嘴边时就张开口'，应当学习。"
不应在饭团未送到嘴边时就张开口。若出于轻慢而在饭团未送到嘴边时就张开口，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第一学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘吃饭时将整个手都塞进嘴里...
"'我吃饭时不要将整个手都塞进嘴里'，应当学习。"
吃饭时不应将整个手都塞进嘴里。若出于轻慢而吃饭时将整个手都塞进嘴里，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第二学处终。

619. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sakabaḷena mukhena byāharanti…pe….

‘‘Nasakabaḷena mukhena byāharissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na sakabaḷena mukhena byāharitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sakabaḷena mukhena byāharati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

620. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū piṇḍukkhepakaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca piṇḍukkhepakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake, phalāphale, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

621. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Nakabaḷāvacchedakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, khajjake phalāphale, uttaribhaṅge, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

622. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū avagaṇḍakārakaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Naavagaṇḍakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhākaraṇīyā’’ti.

Na avagaṇḍakārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca ekato vā ubhato vā gaṇḍaṃ katvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, phalāphale, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

623. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthaniddhunakaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Na hatthaniddhunakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na hatthaniddhunakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthaniddhunakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, kacavaraṃ chaḍḍento hatthaṃ niddhunāti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

624. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sitthāvakārakaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Na sitthāvakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na sitthāvakārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sitthāvakārakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, kacavaraṃ chaḍḍento sitthaṃ chaḍḍayati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti .

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

625. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū jivhānicchārakaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Najivhānicchārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na jivhānicchārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca jivhānicchārakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

626. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū capucapukārakaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Na capucapukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na capucapukārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca capucapukārakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Kabaḷavaggo pañcamo.

6. Surusuruvaggo



那时，佛世尊住在舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂)祇树给孤独园。当时，六群比丘口中含着食物说话...
"'我不要口中含着食物说话'，应当学习。"
不应口中含着食物说话。若出于轻慢而口中含着食物说话，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第三学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘抛饭团入口...
"'我不要抛饭团入口'，应当学习。"
不应抛饭团入口。若出于轻慢而抛饭团入口，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、对于硬食、水果、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第四学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘咬断饭团...
"'我不要咬断饭团'，应当学习。"
不应咬断饭团。若出于轻慢而咬断饭团，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、对于硬食水果、额外的食物、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第五学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘鼓起腮帮吃饭...
"'我不要鼓起腮帮吃饭'，应当学习。"
不应鼓起腮帮吃饭。若出于轻慢而单边或双边鼓起腮帮吃饭，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、对于水果、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第六学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘甩手吃饭...
"'我不要甩手吃饭'，应当学习。"
不应甩手吃饭。若出于轻慢而甩手吃饭，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、丢弃垃圾时甩手、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第七学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘散落饭粒...
"'我不要散落饭粒'，应当学习。"
不应散落饭粒。若出于轻慢而散落饭粒，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、丢弃垃圾时丢掉饭粒、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第八学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘伸出舌头吃饭...
"'我不要伸出舌头吃饭'，应当学习。"
不应伸出舌头吃饭。若出于轻慢而伸出舌头吃饭，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第九学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘发出咀嚼声吃饭...
"'我不要发出咀嚼声吃饭'，应当学习。"
不应发出咀嚼声吃饭。若出于轻慢而发出咀嚼声吃饭，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第十学处终。
饭团品第五。
咕噜咕噜品

627. Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena aññatarena brāhmaṇena saṅghassa payopānaṃ paṭiyattaṃ hoti. Bhikkhū surusurukārakaṃ khīraṃ pivanti. Aññataro naṭapubbako bhikkhu evamāha – ‘‘sabboyaṃ maññe saṅgho sītīkato’’ti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhu saṅghaṃ ārabbha davaṃ karissatī’’ti…pe… saccaṃ kira tvaṃ, bhikkhu, saṅghaṃ ārabbha davaṃ akāsīti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, saṅghaṃ ārabbha davaṃ karissasi! Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, buddhaṃ vā dhammaṃ vā saṅghaṃ vā ārabbha davo kātabbo. Yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

‘‘Nasurusurukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na surusurukārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca surusurukārakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

628. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū hatthanillehakaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Na hatthanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na hatthanillehakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthanillehakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

629. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pattanillehakaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Na pattanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na pattanillehakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca pattanillehakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, parittake sese ekato saṅkaḍḍhitvā nillehitvā bhuñjati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

630. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū oṭṭhanillehakaṃ bhuñjanti…pe….

‘‘Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjitabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca oṭṭhanillehakaṃ bhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

631. Tena samayena buddho bhagavā bhaggesu viharati susumāragire [suṃsumāragire (sī. syā.), saṃsumāragire (ka.)] bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena bhikkhū kokanade [kokanude (ka.)] pāsāde sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggaṇhanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhū sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessantī’’ti…pe… saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggaṇhantīti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessanti! Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

‘‘Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na sāmisena hatthena pānīyathālako paṭiggahetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, ‘‘dhovissāmī’’ti vā ‘‘dhovāpessāmī’’ti vā paṭiggaṇhāti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.



那时，佛世尊住在拘睒弥(现今印度北方邦阿拉哈巴德)的瞿师多园。当时，有一位婆罗门为僧团准备了乳饮。比丘们发出咕噜咕噜声喝牛奶。一位曾经是舞者的比丘说："我想整个僧团都被冷到了。"那些少欲的比丘们...埋怨、批评、传播说："为什么比丘要拿僧团开玩笑呢？"...（他们问）："比丘，你是否真的拿僧团开玩笑？""是的，世尊。"佛世尊呵责道...："为什么你这个愚人要拿僧团开玩笑呢！这不能令不信者生信..."呵责后...作了如法开示，对比丘们说："比丘们，不应拿佛、法、僧开玩笑。若有人这样做，犯恶作。"然后世尊以种种方式呵责那位比丘，说他难养...比丘们，你们应当如此诵出这条学处：
"'我不要发出咕噜咕噜声吃饭'，应当学习。"
不应发出咕噜咕噜声吃饭。若出于轻慢而发出咕噜咕噜声吃饭，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第一学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘舔手吃饭...
"'我不要舔手吃饭'，应当学习。"
不应舔手吃饭。若出于轻慢而舔手吃饭，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第二学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘舔钵吃饭...
"'我不要舔钵吃饭'，应当学习。"
不应舔钵吃饭。若出于轻慢而舔钵吃饭，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、剩余少量时将食物集中在一起舔着吃、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第三学处终。
那时，佛世尊住在舍卫城祇树给孤独园。当时，六群比丘舔嘴唇吃饭...
"'我不要舔嘴唇吃饭'，应当学习。"
不应舔嘴唇吃饭。若出于轻慢而舔嘴唇吃饭，犯恶作。
不犯的情况：无意的...最初的犯错者。
第四学处终。
那时，佛世尊住在跋祇国(现今印度比哈尔邦)苏摩萨罗山的鹿野苑。当时，比丘们在红莲宫用沾有食物的手接受水杯。人们埋怨、批评、传播说："为什么沙门释子们用沾有食物的手接受水杯，就像享受欲乐的在家人一样！"比丘们听到了那些人埋怨、批评、传播的话。那些少欲的比丘们...埋怨、批评、传播说："为什么比丘们要用沾有食物的手接受水杯呢？"...（他们问）："比丘们，你们是否真的用沾有食物的手接受水杯？""是的，世尊。"佛世尊呵责道...："为什么你们这些愚人要用沾有食物的手接受水杯呢！这不能令不信者生信..."比丘们，你们应当如此诵出这条学处：
"'我不要用沾有食物的手接受水杯'，应当学习。"
不应用沾有食物的手接受水杯。若出于轻慢而用沾有食物的手接受水杯，犯恶作。
不犯的情况：无意的、不注意的、不知道的、生病的、想"我要洗"或"我要让人洗"而接受、遇到危难的、发狂的、最初的犯错者。
第五学处终。




632. Tena samayena buddho bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena bhikkhū kokanade pāsāde sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhū sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessantī’’ti…pe… saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍentīti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessanti! Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

‘‘Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍetabbaṃ. Yo anādariyaṃ paṭicca sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍeti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, uddharitvā vā bhinditvā vā paṭiggahe vā nīharitvā vā chaḍḍeti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

633. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū chattapāṇissa dhammaṃ desenti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū chattapāṇissa dhammaṃ desessantī’’ti…pe… saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, chattapāṇissa dhammaṃ desethāti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, chattapāṇissa dhammaṃ desessatha! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

‘‘Na chattapāṇissa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

634. Tena kho pana samayena bhikkhū chattapāṇissa gilānassa dhammaṃ desetuṃ kukkuccāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā chattapāṇissa gilānassa dhammaṃ na desessantī’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, chattapāṇissa gilānassa dhammaṃ desetuṃ. Evañca pana , bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

‘‘Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Chattaṃ nāma tīṇi chattāni – setacchattaṃ, kilañjacchattaṃ, paṇṇacchattaṃ maṇḍalabaddhaṃ salākabaddhaṃ.

Dhammo nāma buddhabhāsito sāvakabhāsito isibhāsito devatābhāsito atthūpasañhito dhammūpasañhito.

Deseyyāti padena deseti, pade pade āpatti dukkaṭassa. Akkharāya deseti, akkharakkharāya āpatti dukkaṭassa. Na chattapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

635. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū daṇḍapāṇissa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Daṇḍo nāma majjhimassa purisassa catuhattho daṇḍo. Tato ukkaṭṭho adaṇḍo, omako adaṇḍo.

Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.


 以下是该段巴利文的中文翻译：

632. 当时，佛陀住在苏苏玛拉山的贝舍卡拉瓦那（Bhesakaḷāvana）猛兽园。此时，僧侣们在可怜的人的房子里丢弃了可食用的食物。人们感到愤怒、失望和批评——“怎么可能，这些沙门（释迦族）竟然在可怜的人的房子里丢弃可食用的食物，就像家庭中的享乐者一样！”僧侣们听到了这些人的愤怒、失望和批评。那些不贪求的僧侣们……他们感到愤怒、失望和批评——“怎么可能，僧侣们竟然在可怜的人的房子里丢弃可食用的食物……”确实，僧侣们在可怜的人的房子里丢弃可食用的食物吗？“确实如此，尊者。”佛陀严厉地责备他们……“怎么可能，你们这些愚蠢的人竟然在可怜的人的房子里丢弃可食用的食物！这不是为了那些不信任者的利益……而且，你们应该这样制定戒律——‘我不应该在可怜的人的房子里丢弃可食用的食物。’”

在可怜的人的房子里不应丢弃可食用的食物。若有人不尊重地在可怜的人的房子里丢弃可食用的食物，将构成轻罪。

不构成罪责的情况包括：无意识、处于无知、因病、被人救起或打碎后被接受、在紧急情况下、精神失常者、初犯者等。

第六条戒律已完成。

633. 当时，佛陀住在舍卫城的杰塔园（Jetavana），在阿那陀比尼卡的园中。此时，六群僧侣在可怜的人的房子里讲授关于伞的法。那些不贪求的僧侣们……他们感到愤怒、失望和批评——“怎么可能，这些六群僧侣竟然在可怜的人的房子里讲授伞的法……”确实，你们这些僧侣在可怜的人的房子里讲授伞的法吗？“确实如此，尊者。”佛陀严厉地责备他们……“怎么可能，你们这些愚蠢的人竟然在可怜的人的房子里讲授伞的法！这不是为了那些不信任者的利益……而且，你们应该这样制定戒律——‘我不应该在可怜的人的房子里讲授伞的法。’”

因此，佛陀为僧侣们制定了这个戒律。

634. 当时，僧侣们在可怜的人的房子里讲授关于伞的法，感到不安。人们感到愤怒、失望和批评——“怎么可能，这些沙门（释迦族）竟然不在可怜的人的房子里讲授关于伞的法！”僧侣们听到了这些人的愤怒、失望和批评。于是，僧侣们向佛陀报告了此事。佛陀在这个背景下，经过佛法的讨论，召集僧侣们说：“我允许你们在可怜的人的房子里讲授关于伞的法。而且，你们应该这样制定戒律——‘我不应该在可怜的人的房子里讲授关于伞的法。’”

伞是指三种伞——白伞、蓬伞和草伞，围绕着圆形或直线的结构。

法是佛陀、弟子、圣者、天神所讲述的，旨在帮助他人。

讲授法的行为，若逐字逐句地讲述，将构成轻罪。若逐字逐字地讲述，将构成轻罪。不可在不生病的人的房子里讲授法。若有人不尊重地在不生病的人的房子里讲授法，将构成轻罪。

不构成罪责的情况包括……等。

第七条戒律已完成。

635. 当时，佛陀住在舍卫城的杰塔园，阿那陀比尼卡的园中。此时，六群僧侣在可怜的人的房子里讲授关于杖的法……。

“我不应该在不生病的人的房子里讲授关于杖的法。”

杖是指中等身材的人的四肢杖。然后是高大的无杖者，矮小的无杖者。

不可在不生病的人的房子里讲授法。若有人不尊重地在不生病的人的房子里讲授法，将构成轻罪。

不构成罪责的情况包括……等。

第八条戒律已完成。

636. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū satthapāṇissa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Satthaṃ nāma ekatodhāraṃ ubhatodhāraṃ paharaṇaṃ.

Na satthapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

637. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āvudhapāṇissa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Āvudhaṃ nāma cāpo kodaṇḍo.

Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Surusuruvaggo chaṭṭho.

7. Pādukavaggo

638. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pādukāruḷhassa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Napādukāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca akkantassa vā paṭimukkassa vā omukkassa vā agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Paṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

639. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upāhanāruḷhassa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhākaraṇīyā’’ti.

Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca akkantassa vā paṭimukkassa vā omukkassa vā agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dutiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.




640. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū yānagatassa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na yānagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Yānaṃ nāma vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikā sivikā pāṭaṅkī.

Na yānagatassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca yānagatassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Tatiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

 以下是该段巴利文的中文翻译：

636. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘向持刀者说法……

"不应向非病患的持刀者说法，这是应当学习的。"

刀指单刃或双刃的武器。

不应向非病患的持刀者说法。若有人因不尊重而向非病患的持刀者说法，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第九学处终。

637. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘向持武器者说法……

"不应向非病患的持武器者说法，这是应当学习的。"

武器指弓箭。

不应向非病患的持武器者说法。若有人因不尊重而向非病患的持武器者说法，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第十学处终。

第六章 咕噜咕噜品终。

7. 木屐品

638. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘向穿木屐者说法……

"不应向非病患的穿木屐者说法，这是应当学习的。"

不应向非病患的穿木屐者说法。若有人因不尊重而向非病患的踩着、穿着或脱下木屐者说法，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第一学处终。

639. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘向穿凉鞋者说法……

"不应向非病患的穿凉鞋者说法，这是应当学习的。"

不应向非病患的穿凉鞋者说法。若有人因不尊重而向非病患的踩着、穿着或脱下凉鞋者说法，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第二学处终。

640. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘向乘车者说法……

"不应向非病患的乘车者说法，这是应当学习的。"

车指轿、马车、牛车、轮椅、轿子、担架。

不应向非病患的乘车者说法。若有人因不尊重而向非病患的乘车者说法，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第三学处终。


641. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sayanagatassa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na sayanagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na sayanagatassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca antamaso chamāyampi nipannassa sayanagatassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Catutthasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

642. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pallatthikāya nisinnassa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā nisinnassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Pañcamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

643. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū veṭhitasīsassa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Veṭhitasīso nāma kesantaṃ na dassāpetvā veṭhito hoti.

Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, kesantaṃ vivarāpetvā deseti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chaṭṭhasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

644. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Oguṇṭhitasīso nāma sasīsaṃ pāruto vuccati.

Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, sīsaṃ vivarāpetvā deseti, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Sattamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

645. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū chamāya nisīditvā āsane nisinnassa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na chamāyaṃ nisīditvā [nisinnena (aṭṭhakathā)] āsane nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Aṭṭhamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

 以下是该段巴利文的中文翻译：

641. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘向躺卧者说法……

"不应向非病患的躺卧者说法，这是应当学习的。"

不应向非病患的躺卧者说法。若有人因不尊重而向非病患的躺卧者说法，即使是躺在地上的人，也犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第四学处终。

642. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘向以手支撑坐着的人说法……

"不应向非病患的以手支撑坐着的人说法，这是应当学习的。"

不应向非病患的以手支撑坐着的人说法。若有人因不尊重而向非病患的以手或衣服支撑坐着的人说法，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第五学处终。

643. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘向头部包裹的人说法……

"不应向非病患的头部包裹的人说法，这是应当学习的。"

头部包裹指头发末端不露出地包裹。

不应向非病患的头部包裹的人说法。若有人因不尊重而向非病患的头部包裹的人说法，犯突吉罗。

无意时、无念时、不知时、生病时、让其露出头发末端后说法、遇到危险时、精神错乱者、最初犯者不犯。

第六学处终。

644. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘向头部覆盖的人说法……

"不应向非病患的头部覆盖的人说法，这是应当学习的。"

头部覆盖指包括头部在内全身覆盖。

不应向非病患的头部覆盖的人说法。若有人因不尊重而向非病患的头部覆盖的人说法，犯突吉罗。

无意时、无念时、不知时、生病时、让其露出头部后说法、遇到危险时、精神错乱者、最初犯者不犯。

第七学处终。

645. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘坐在地上向坐在座位上的人说法……

"不应坐在地上向非病患的坐在座位上的人说法，这是应当学习的。"

不应坐在地上向非病患的坐在座位上的人说法。若有人因不尊重而坐在地上向非病患的坐在座位上的人说法，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第八学处终。


646. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desenti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desessantī’’ti…pe… saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desethāti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desessatha! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi –

647. ‘‘Bhūtapubbaṃ , bhikkhave, bārāṇasiyaṃ aññatarassa chapakassa [chavakassa (syā.)] pajāpati gabbhinī ahosi. Atha kho, bhikkhave, sā chapakī taṃ chapakaṃ etadavoca – ‘gabbhinīmhi, ayyaputta! Icchāmi ambaṃ khāditu’nti. ‘Natthi ambaṃ [ambo (syā.)], akālo ambassā’ti. ‘Sace na labhissāmi marissāmī’ti. Tena kho pana samayena, rañño ambo dhuvaphalo hoti. Atha kho, bhikkhave, so chapako yena so ambo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ ambaṃ abhiruhitvā nilīno acchi . Atha kho, bhikkhave, rājā purohitena brāhmaṇena saddhiṃ yena so ambo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ucce āsane nisīditvā mantaṃ pariyāpuṇāti . Atha kho, bhikkhave , tassa chapakassa etadahosi – ‘yāva adhammiko ayaṃ rājā, yatra hi nāma ucce āsane nisīditvā mantaṃ pariyāpuṇissati. Ayañca brāhmaṇo adhammiko, yatra hi nāma nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṃ vācessati. Ahañcamhi adhammiko, yohaṃ itthiyā kāraṇā rañño ambaṃ avaharāmi. Sabbamidaṃ carimaṃ kata’nti tattheva paripati.

[imā gāthāyo jā. 1.4.33-35 jātake aññathā dissanti] ‘‘Ubho atthaṃ na jānanti, ubho dhammaṃ na passare;

Yo cāyaṃ mantaṃ vāceti, yo cādhammenadhīyati.

‘‘Sālīnaṃ odano bhutto, sucimaṃsūpasecano;

Tasmā dhamme na vattāmi, dhammo ariyebhi vaṇṇito.

‘‘Dhiratthu taṃ dhanalābhaṃ, yasalābhañca brāhmaṇa;

Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.

‘‘Paribbaja mahābrahme, pacantaññepi pāṇino;

Mā tvaṃ adhammo ācarito, asmā kumbhamivābhidā’’ti.

‘‘Tadāpi me, bhikkhave, amanāpā nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṃ vācetuṃ, kimaṅga pana etarahi na amanāpā bhavissati nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desetuṃ. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

‘‘Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Navamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

648. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ṭhitā nisinnassa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Naṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na ṭhitena nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

649. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pacchato gacchantā purato gacchantassa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na pacchato gacchantena purato gacchantassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Ekādasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

 以下是该段巴利文的中文翻译：

646-647. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘坐在低座向坐在高座的人说法。那些少欲的比丘……他们感到不满、批评、指责："为什么六群比丘坐在低座向坐在高座的人说法呢？"……"比丘们，你们真的坐在低座向坐在高座的人说法吗？""是的，世尊。"佛陀责备他们……"愚人，你们怎么能坐在低座向坐在高座的人说法呢？这不会使不信的人产生信心……"责备后……佛陀讲了一个故事：

"比丘们，从前在波罗奈，有一个贱民的妻子怀孕了。她对丈夫说：'我想吃芒果。'丈夫说：'现在不是芒果季节。''如果得不到，我会死的。'那时，国王有一棵常结果的芒果树。那个贱民爬上芒果树，藏了起来。这时，国王和祭司来到芒果树下，国王坐在高座上学习咒语。那个贱民心想：'这个国王多么不正当啊，竟然坐在高座上学习咒语。这个婆罗门也不正当，竟然坐在低座上向坐在高座上的人教授咒语。我也不正当，为了妻子偷国王的芒果。这一切都是最后一次了。'他就从树上掉了下来。"

（接下来是几首偈颂，大意是批评国王和婆罗门的不当行为，以及劝告婆罗门要遵循正道。）

"比丘们，即使在那时，我也不喜欢坐在低座向坐在高座的人教授咒语，更何况现在不喜欢坐在低座向坐在高座的人说法呢？这不会使不信的人产生信心……因此，比丘们，你们应该这样学习：

'我不会坐在低座向非病患的坐在高座的人说法。'

不应坐在低座向非病患的坐在高座的人说法。若有人因不尊重而坐在低座向非病患的坐在高座的人说法，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第九学处终。

648. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘站着向坐着的人说法……

"不应站着向非病患的坐着的人说法，这是应当学习的。"

不应站着向非病患的坐着的人说法。若有人因不尊重而站着向非病患的坐着的人说法，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第十学处终。

649. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘在后面走向在前面走的人说法……

"不应在后面走向非病患的在前面走的人说法，这是应当学习的。"

不应在后面走向非病患的在前面走的人说法。若有人因不尊重而在后面走向非病患的在前面走的人说法，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第十一学处终。

650. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uppathena gacchantā pathena gacchantassa dhammaṃ desenti…pe….

‘‘Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na uppathena gacchantena pathena gacchantassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Dvādasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

651. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ṭhitā uccārampi passāvampi karonti…pe….

‘‘Na ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na ṭhitena agilānena uccāro vā passāvo vā kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca…pe… ādikammikassāti.

Terasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

652. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū harite uccārampi passāvampi kheḷampi karonti…pe….

‘‘Na harite agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na harite agilānena uccāro vā passāvo vā kheḷo vā kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca harite agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karoti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, appaharite kato haritaṃ ottharati, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Cuddasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

653. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi karonti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti! Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissantī’’ti…pe… saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, udake uccārampi passāvampi kheḷampi karothāti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, udake uccārampi passāvampi kheḷampi karissatha! Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

‘‘Na udake uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

654. Tena kho pana samayena gilānā bhikkhū udake uccārampi passāvampi kheḷampi kātuṃ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā udake uccārampi passāvampi kheḷampi kātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha –

‘‘Na udake agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti.

Na udake agilānena uccāro vā passāvo vā kheḷo vā kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca udake agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karoti, āpatti dukkaṭassa.

Anāpatti asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, thale kato udakaṃ ottharati, āpadāsu, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti.

Pannarasamasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Pādukavaggo sattamo.

Uddiṭṭhā kho, āyasmanto, sekhiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi – ‘‘kaccittha parisuddhā’’? Dutiyampi pucchāmi – ‘‘kaccittha parisuddhā’’? Tatiyampi pucchāmi – ‘‘kaccittha parisuddhā’’? Parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Sekhiyā niṭṭhitā.

Sekhiyakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

 以下是该段巴利文的中文翻译：

650. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘在路上行走时向走在路上的人说法……

"不应在路上走向走在路上的非病患的人说法，这是应当学习的。"

不应在路上走向走在路上的非病患的人说法。若有人因不尊重而在路上走向走在路上的非病患的人说法，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第十二学处终。

651. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘站着时发出声音或打嗝…… 

"不应站着的非病患发出声音或打嗝，这是应当学习的。"

不应站着的非病患发出声音或打嗝。若有人因不尊重而站着的非病患发出声音或打嗝，犯突吉罗。

无意时……等不犯。

第十三学处终。

652. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘在绿色的食物上发出声音、打嗝或咳嗽…… 

"不应在绿色食物上发出声音、打嗝或咳嗽，这是应当学习的。"

不应在绿色食物上发出声音、打嗝或咳嗽。若有人因不尊重而在绿色食物上发出声音、打嗝或咳嗽，犯突吉罗。

无意时、无念时、不知时、生病时、在少量绿色食物上发出声音、遇到危险时、精神错乱者、最初犯者不犯。

第十四学处终。

653. 当时，佛陀住在舍卫城的祇树给孤独园。那时，六群比丘在水中发出声音、打嗝或咳嗽。人们感到不满、批评、指责——"怎么可能这些释迦族的修行者在水中发出声音、打嗝或咳嗽，就像世俗的享乐者一样！"比丘们听到了人们的不满、批评和指责。那些少欲的比丘……他们感到不满、批评、指责——"怎么可能六群比丘在水中发出声音、打嗝或咳嗽呢？"……"比丘们，你们真的在水中发出声音、打嗝或咳嗽吗？""是的，世尊。"佛陀责备他们……"愚人，你们怎么能在水中发出声音、打嗝或咳嗽呢？这不会使不信的人产生信心……"因此，比丘们，你们应该这样学习：

"我不会在水中发出声音、打嗝或咳嗽。"

这就是佛陀为比丘们设定的学处。

654. 那时，生病的比丘们在水中发出声音、打嗝或咳嗽，感到不安。于是，他们向佛陀报告了此事。然后，佛陀在这个情况下，以法语告诫比丘们——"我允许生病的比丘在水中发出声音、打嗝或咳嗽。并且，比丘们，你们应该这样学习——

"不应在水中发出声音、打嗝或咳嗽的非病患。"

不应在水中发出声音、打嗝或咳嗽的非病患。若有人因不尊重而在水中发出声音、打嗝或咳嗽，犯突吉罗。

无意时、无念时、不知时、生病时、在地上发出声音、遇到危险时、精神错乱者、心神不宁者、感到痛苦者、最初犯者不犯。

第十五学处终。

第七章 木屐品。

"比丘们，已指明的修行法。在这里，我问比丘们——‘这里是否清净？’我再问第二次——‘这里是否清净？’我再问第三次——‘这里是否清净？’比丘们在这里清净，因此保持沉默，这样就能保持这样的状态。"

修行法已结束。

修行部分结束。
